Sunday, May 13, 2018

Zinātniskās konferences “Onomastikas pētījumi” preses konference



link

“Latviešu valodas institūts jau no pašiem pirmsākumiem ir strādājis onomastikas jomā,” preses konferencē īpašvārdu pētniecības nozīmību gan vēsturiski, gan mūsdienās uzsvēra Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone, akcentējot arī aktuālo – sabiedrības atsaucību iemantojušo – vietvārdu talku: „Vietvārdi ir tie, kas nepārtaukti mainās un papildinās, nepārtraukti rodas jauni mājvārdi, mikrotoponīmi – tos ir jāsavāc, jāapkopo.”

Starptautiskajai zinātniskajai konferencei „Onomastikas pētījumi”, veltītajā preses konferencē 9. maijā piedalījās zinātniskās konferences rīkotāji – LU Latviešu valodas institūta pārstāvji: direktore Ilga Jansone, vadošās pētnieces Renāte Siliņa-Piņķe un Laimute Balode, pētniece Sanda Rapa un viesis – Austrumu Vašingtonas universitātes profesors Grants Smits (Grant Smith), secinot, ka pētniecībai īpašvārdu jomā ir gan dziļas tradīcijas, gan daudz iespēju attīstībai, jo joma nepārtraukti mainās, paplašinās, kā arī pētniecībā iespēja pielietot jaunus aspektus un metodes – arī dažādu zinātnes jomu starpnozaru sadarbību.

 „Mūsdienās īpaši aktuāli kļūst lūkoties uz īpašvārdu no, tā saucamās, socio-onomastikas puses, kā īpašvārds saskaņojas ar sabiedrību, kā sabiedrība uz to skatās..., tas attiecas arī uz personvārdu izvēli, visi personvārdi, patiesību sakot, iet riņķī – pēc laika atgriežas atkal – kādreiz vecmāmiņām populārie, tagad tiek doti mazmeitiņām,” tā pētniecības aktualitātes un īpašvārdu apriti sabiedrībā skaidroja Laimute Balode, pastāstot arī par pavisam jaunām jomām, tādām kā ergonīmu – iestāžu, uzņēmumu nosaukumu – un ekonomonīmu – pārtikas produktu nosaukumu – pētniecības izaicinājumiem.

„Ja mums pierasts teikt, ka simt gadus un vairāk mums “Jānis” ir bijis populārākais, tad 17. gadsimtā,  skatoties zviedru revīzijā, Vidzemes zemnieku vidū populārākais vīriešu vārds bija Ansis, Jānis – bijis otrajā vietā...,” tā par interesantiem atklājumiem savā pētniecības jomā – vēsturiskajā onomastikā – stāstīja Renāte Siliņa-Piņke un ar pētniecisku prieku atklāja arī par zviedru laiku kartēm kā „neizsmeļamu bagātību” , „kas pamazām ienāk onomastikas aspektu pētniecībā”, jo tajās ir pat pļavu un zemnieku tīrumu nosaukumi, kā arī pastāstīja par vietvārdu nosaukumu īpašo pārceļošanu laikā un akcentēja arī starpnozaru sadarbības iespēju izmantošanu pētniecībā – stāstot par vārda „Ropaži” cilmi, kad vārda lībiskajai nozīmei “dzelžaina zeme” apstiprinājums gūts arheologu pētījumos, kuros noskaidrots, ka tajā vietā senāk ir iegūta dzelzs rūda.

Savukārt Sanda Rapa uzsvēra konferences vērienīgumu – ar vairāk nekā astoņdesmit dalībniekiem konferencē tiks pārstāvētas divdesmit valstis un pavēstīja arī par interesantām novitātēm konferences programmā – tajā iekļauti ir arī modernie virzieni – tēmas par narkotiku nosaukumiem melnajā tirgū, par īpašvārdiem Eirovīzijas dziesmās un arī tādiem nosaukumiem, kurus cilvēki nesaista ar īpašvārdiem, kā metro staciju, kosmosu objektu nosaukumi...

Konferences viesis Grants Smits pauda gandarījumu, ka pirmo reizi ir iespēja apmeklēt Latviju, jo labāk iespējams iepazīt kolēģus, valsti, tās vēsturi, kultūru.

“Personvārds vairs nav latviskās identitātes marķieris,” aicināta runāt par jomas problēmām, preses konferencē secināja Ilga Jansone, jo “pēcatmodas” laikā “lasot jaundzimušajiem iedotos vārdus, mēs aizvien vairāk pārliecināmies, ka mums pilnīgi sāk zust latviskā vide, ka tiek doti ļoti daudz svešas cilmes vārdi no jaunākiem romāniem, filmām…”

Konferences gaitā klātesošie tika iepazīstināti ar institūta izdevumiem „Latvijas vietvārdu vārdnīcas” kārtējo sējumu, L. Balodes un O.Buša grāmatu "No Abavas līdz Zilupei", “Onomastica Lettica” sējumiem, P. Baloža „Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš. Latviešu personvārdu etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija” u.c. Un kā uzsvēra I. Jansone:  “Tas, ko mēs varam nopublicēt ir tikai maza daļa no tām bagātībām, kas glabājas mūsu institūta krātuvēs.”

Kā arī tika atgādināts, ka vietvārdu talka joprojām turpinās, jo katrā novadā ir vietvārdu vākšanas entuziasti, kā arī tiek gaidīti jauni.

“Īpašvārdu pētniecība Latvijā un Latvijas Universitātē ir tik jaudīga, ka no mūsu Latviešu valodas institūta zinātniekiem pieredzi smelties brauc no visas pasaules, to apliecināja arī preses konferences dalībnieks no tālās Vašingtonas profesors Grants Šmits,” uzver preses konferences vadītājs KID direktora p.i. Guntis Rozenbergs. “Gandrīz ikviens no mums tā vai citādi ir saistīts ar onomastiku, jo lietojam vietvārdus, dzimtas māju vārdus, tiek doti vārdi bērniem, gribam izzināt, no kā cēlies mūsu uzvārds, mājas vārds. Varētu pat teikt, ka šī zinātnes joma ir aizraujoša, to apliecina kaut vai Rīgā notiekošās starptautiskās konferences “Onomastikas pētījumi” daudzveidīgie referātu temati, tostarp par īpašvārdiem Eirovīzijas dziesmu konkursā, narkobiznesā lietoto slengu, senvārdiem, iesaukām un citiem interesantiem tematiem.” Un preses konferences noslēgumā Guntis Rozenbergs, gandarīts par uzzināto un atklājumiem jomā, kas līdz šim nebija izzināta, uzsvēra, ka konferences „Onomastikas pētījumi” programmā, atradis vismaz 4-5 saistošas tēmas, tādējādi aicinot gan klātesošos, gan tos, kas skatās preses konferenci tiešraidē, iepazīties ar konferences programmas plašo piedāvājumu un atrast laiku, lai apmeklētu konferenci.
Informāciju par konferenci “Onomastikas pētījumi”, kas no 10. līdz 12. maijam notiek Rīgā, kā arī konferences programmu un tēzes var uzzināt LU un LU Latviešu valodas institūta mājas lapā - www.lu.lv un www.lulavi.lv